Viņi nāk!
Sēžu šodien vilcienā, zīmēju vēsā mierā savā moleskīnā, kad jau īsi pirms izkāpšanas netālu kāds pieceļas kājās un sāk rosīties. Reflektīvi paskatos… un tā arī palieku. Mana priekšā stāv tēla no trešīgas zinātniskās fantastikas par postapokaliptisko tēmu un hereifixedit mūvmenta pārstāvja krustojums. Kaklā tam karājas divi fotoaparāti: viens- tipisks spīdīgs 90to gadu ziepītis, otrs- krietni senāks, iespejams pat spoguļkamera. Abi saskočoti kopā milzīgā skoča bumbā. Līdzīgā veidā kaut kas pieskočots pie jostas, bet neredz kas - milzīga skoča bumba. Onkulim zem ziemas jakas pavilktas divas žaketes, katra nākamā garāka par iepriekšējo. Divas šalles: viena- tāda jocīga takā sieviešu ar bumuļiem, otra- Mancester United fanu. Galvā tāda kā pirts cepure, kājās brūnas kurpes ar spiciem purngaliem, kas no vienas vietas nosēti spīdīgām kniedēm. Pie kajām stāv divi spīdīgi plastmasas koferi, drīzāk tādi, kuros filmās naudu transportē, nevis ceļojumu. Bez rokturiem. Rokturu vietā dvaina konstrukcija no brezenta (iespējams par materiālu kļūdos) strēmelēm un striķiem. Un sejā, kas neliecina par trakumu, vai kaut ko tamlīdzīgu- apmierināts smaids.

Es jums teikšu, ļoti izklaidējoši.

Mēs visi esam dīvaini, bet daži no mums ir īpaši.
Comment by zzz — May 26, 2010 @ 10:31 am