ZEBERGS UNDRESSED

Pēdēja laikā esmu pamanījis dīvainu tendenci, proti, nenobrieduši pusaugu indivīdi ir pasākuši neganti spļaudīties uz ielas.

(Neliela atkāpe, ne pa tēmu, kā saka. Rakstot šī posta virsrakstu es nedaudz apmulsu, jo sapratu, ka īsti nezinu kā pareizi rakstīt “spļaut” vai “špļaut”, iespejams, ka līdz šim es to nekad nebiju rakstījis vispār. Uz ātru roku meklējot atbildi pareizrakstības vārdnīcā- google.com, patiesību izdibināt neizdevās, so, neņemiet ļaunā, ja rakstu nepareizi, man kaut kā tas “š” nevisai.)

Protams, šāda spļaudīsanās ir pastāvējusi vienmēr, un, vairāk vai mazāk, tomēr to ir ietekmējuši attiecīgo laika nogriežņu elki, jeb šoreiz ideāli, kā man labpatikās pilnīgi aplami viņus nodēvēt, piešķirot kaut kam iracionālam pavisam reālu miesu. Ko dara reāls kovbojs, pēc negantas pakaļdzīšanās kādam pabēgušam lopiņam vai lopiņa statusā nonākušam iezemietim? Ha, katram sīkulim skaidrs, sulīgi nospļaujās un noslauka sviedrus no pieres sava netīrā, rūtainā krekla piedurknē. Manos laikos, kad es vēl biju sīkulis un potenciāli ietekmējams tipiņš, šāds ideāls, un šeit es domaju pavisam īstu, ne no TV kastes, noteikti bija patērētāju sabiedrības šoferis, kurš ģērbies džinsa biksēs “Montana” un pasarg, Dievs, džinsa jakā smēķedams draņķīgas, bet bulgāru, cigaretes, graciozi izkāpa no savas smagās mašinas kabīnes, teica “čau, sīkie” un sulīgi nospļāvās. Un, ko darija visi sīkie? Spļaudījās uz velna paraušanu, for sure. 

Tas viss būtu skaidrs, bet, kas tad liek spļaudīties mūsdienu tīnim? Un šeit es nerunāju, par tiem, kam tas gēnos, kopa ar lakotam kurpēm, trīssvītru biksēm un 2l alu “Garais”. Patiešām, kas?

Ha, katram sīkulim skaidrs, Kaspars Kambala, for sure. Ievērtējiet, kas par spēku, kas par harizmu. Tas jums nav bumbiņas kabatā spaidīt.