ZEBERGS UNDRESSED

National Film Board of Canada piedāvā iespēju on-lainā noskatīties 70 animācijas īsfilmas, tajā skaitā arī pāris klasiskus animācijas gabalus.
LINKS

CONGRATULATIONS! You’re entry has been selected for the final (mt) collective motion project one reel. Awesome work. We’ve already showed off the gallery at several (mt) sponsored events from Los Angeles to London.

Lūk šāds e-pasts attiecībā uz ŠO iebira manā pastkastē šonakt.

Kādu laiku atpakaļ savā skecbūkā sazīmēju daudz burtus, likās baigi foršie, tad nu tagad esmu tos digitalizējis. Redz, kas sanāca.

Kāpēc ejam pie zobārsta?
Tāpēc, ka viņš ir profesionālis un kā jau tādam pienākas spēj rīkoties un novērst jebkuru ķibeli, kas mums mutes caurumā ir radusies. Tiesa, ne?

Tagad pamēģinasim zobārstu iekārtot darbā radošajā aģentūrā.

Pa durvīm ienak paciets un paziņo -
– man vajag aiztaīt caurumu 7 dzeroklī un noslīpēt zobakmeni no 3. priekszoba, jā, un vēl es gribu lai mani zobi būtu tik balti, lai naktī spīdētu, bet par to es nemaksāšu.
Zobārsts neizpratnē, pārvarējis šoku, apsēdina pacientu krēslā un sāk regulēt tā augstumu, uz ko pacients aizrada, ka tā noteikti būs par augstu, jo redzes leņķis liedz kārtīgi parredzēt viņa mutes caurumu. Zobārsts ņem vērā pacienta iebildumus un saliecies 3 līkumos sāk zobu inspekciju.
- Jā, 2. dzeroklī patiešām ir caurums – pierakstīdams kartītē nosaka zobārsts.
- Vai esat drošs, ka 2.? Ziniet es vienreiz lasiju anatomijas grāmatu, manuprāt, tas ir septītais.
- Lai būtu 7.
- Jūs ņirgājaties?
- Atvainojiet.
- Izlabojiet, lūdzu, kartīte, es nevēlos, lai tur saglabātos maldīga informācija.
- Lai, notiek – ārsts izlabo – labi, lielu problēmu vairāk nav, salabosim jūsu 7. dzerokli.
- Bet zobakmens?!
- Salabosim, šo un tad apskatīsim Jūsu zobakmeni.
- Bet, dakter, tas ir ļoti steidzami.

Ārsts, valdīdams dusmas, ignorē šo piebildi, un sāk meklēt vajadzīgos instrumentus cauruma aizlāpīšanai. Atradis un uzstādījis pareizo urbi viņš jau grasās to gremdēt iekšā mutes caurumā, kad pacients siekalas spļaudams-

- Manuprāt, jūs turat urbi nepareizā leņķī, šādi sanāks ļoti liels un neglīts caurums, kas jāplombē.
- Piedodiet, bet es labāk zināšu, galu galā, es esmu zobārsts.
- Ziniet, dakter, mana mammas māsīca arī bija zobārste, un es jau nu zinu kā pareizi jāurbj.
- Labi, tad parādiet.

Pacients satver ārsta roku un sagriež sev vēlamajā pozīcijā, gandrīz salaužot ārstam plaukstas locītavu, un nostādot urbi tiešam trāpijumam smaganā pretējā mutes cauruma pusē.

- Kaut kā tā, bet Jūs jau esat zobārsts, jums to vajadzētu labāk zināt.
- Varbūt vēlaties narkozīti, pavisam par brīvu – ārsts neiztur.
- Nē dakter no narkozes es zaudēju modrību, bet paldies.

Urbja troksnis norimst, ārsts noliek pie malas instrumentus.

- Labi, tagad piemeklēsim vajadzīgā toņa plombi, saplombēsim un Jūsu zobs būs kā jauns.

Ārsts salīdzina plombju toņus ar pacienta kafijas un cigarešu dūmu iekrāsotajiem zobiem.

- Šis būs īstais.
- Piedodiet, dakter, vai jums nebūtu spogulis, es tikai gribētu pārliecināties, ka tonis ir pareizais, ziniet, es bernībā ar ļoti labām sekmēm pabeidzu mākslas skolu, tā kā uz krāsām man acs ir labi uztrenēta.

Ārsts sakostiem zobiem pagriežas pie sava rakstamgalda un no atvilknes izņem mazu noputējušu spogulīti. To pamanot, pacients-

- Darba instrumentus jau nu gan vajadzētu turet tīrus, šādi instumenti Jums godu nedara.
- Atvainojiet, reti nakas šo instrumentu izmantot.
- Vai, dakter, kāds liels caurums, es taču jums rādiju kā jāurbj, lai būtu mazāks, cerams, ka vismaz aizplombēt jūs mācēsiet kā nākas.
- …
- Labi, rādiet tos krāsu paraudziņus, skatīsimies, ko var saglābt.
- …
- Izskatās, daudz maz ciešami, laikam jau grūti cilvekam bez mākslinieciskās izglītības uzjaukt precīzāku toni.
- …

Zobs tiek saplombēts.

- Ir kārtībā.
- Padodiet, lūdzu, velreiz to Jūsu šmucīgo instrumentu… Jā, izskatās daudz maz pieņemami, protams, plombe varēja būt nedaudz akurātāka.
- …
- Vai, pulkstenis jau 14:00, un zobakmenim vēl neesam ķērušies klāt, Jūs, dakter ļoti lēnu strādājat. Man tagad jāskrien.

Pacients izlec no krēsla un iet uz durvju pusi. Ārsts neizpratnē ar skatienu seko pacientam-

– Piedodiet, bet Jums jāsamaksā.
– Vai, pavisam aizmirsu, cik, dakter?
– 20 lati.
– Tik dārgi, par tādu sīkumu? Turklāt, ņemot vērā to, ka gandrīz visu vajadzēja izdarīt man pašam, tam nevajadzētu maksāt vairak par 3 latiem. Piedodiet, dakter, bet nāksies man meklēt citu zobārstu… Jūsu pakalpojumi ir neadekvāti dārgi.
– Paldies, Dievam! – pie sevis nosaka ārsts.

Pacients nomet uz galda 20 latu banknoti un neatsveicinadamies iziet pa durvīm. Ārsts saļimst krēslā, paņem ožamā spirta pudelīti un ievelk elpu. Paverās durvis.

- Dakter, vai Jūs brīvs, man bija pieraksts uz 14:10.
- Jā, jā, lūdzu.
- Ziniet dakter man ir caurums 5. dzeroklī, zobakmens uz 2. priekszoba un…
- Atvainojiet, vai jūs uz mirkli neizietu – ārsts pārtrauc pacienta monologu.
- Jā, labi, atvainojiet.

Pacients iziet pa durvīm, aiz tām dzirdama paniska krāmēšanās pa atviklēm un skapjiem. Atskan revolvera šāviena troksnis. Klusums. Pacients paver durvis, ārsts guļ uz grīdas asiņu peļķē ar šautu brūci galvā, rokās revolveris. Pacients ieet kabinetā, pieiet pie ārsta nekustīgā ķermeņa un ar kāju to bakstīdams –

- Dakter, bet mans pieraksts 14:10, man ir caurums 5. dzeroklī, zobakmens …