Paralēlo pasauļu projektu esmu nolēmis iepauzēt. Trūkst pieredzes uz zināšanu animācijā, lai pilnībā varētu īstenot tik apjomīgu projektu, visa darbošanās ap to ir kā gramatas lasīšana tumsā, rodas arvien jaunas neparedzētas situācijas, kas liek projektam atgriezties divus soļus atpakaļ. Jāuzzīmē kaut kas vienkāršāks, jāuzkačā muskulis. Un ir jau skaidrība par to, kas tas varētu būt- http://www.zebergs.net/blog/?p=54#comments. Working title - solar monster.
Mans stāvoklis kļūst labāks, nu jau neskaitot acu mirkšķināšanu spēju arī grozīt galvu pa labi un kreisi 3 kadros. Tiesa ārsti saka, ka mans atlabšanas process būšot ļoti ilgs un grūts. Galvenais esot nepadoties.

Pirmā porcija referenču izdrukāta, kādas 10 sekundes. Bail pat domāt, jāķeras vien klāt pie zīmēšanas.

Sākot darbu pie animācijas zīmēšanas, ātri vien nācās saprast, ka daudz vienkāršāk tas būtu padarāms, ja būtu pieejamas references, pēc kā vadīties, īpaši ņemot vērā visnotaļ sarežģīto “kameras” kustību, bet ko darīt, ja jāzīmē kas tāds, kas īstenībā nemaz neeksistē? 3D, lūk, atbilde.

Šie renderi gan vairak ir smukumam, jo ģeometrija nenolasās, savukārt, visnotaļ aptuveni ilustrē to, ko esmu finalā vizuāli iedomājies.
Kadu laiku atpakaļ manā skečbookā dzima ideja par filmu, kuras pamatā būtu tēma, kas man neliek miera jau kopš skolas laikiem, kad modē bija kosmoss un citplanētieši, proti, paralēlās pasaule. Vienmēr esmu iedomājies, ka iespējams eksistē spoguļ galaktikas ar identiskām saules sistēmām, identiskām zemeslodēm un identiskiem mums, mani. Tad, lūk, kopā ar ideju dzima arī scenārijs un nosacīts storyboards, bet pie realizācijas tā arī ķerties neizdevās, jo iedomātais izrādijās tehniski pārāk sarežģīts un, faktiski, neīstenojams, turklāt arī finansiāli pārāk apjomīgs projekts, tādēļ tika nolikts plauktā blakām parējām labajām, nerealizētajām idejām. Līdz kādu dienu manā redzeslokā nonāca kāda animācijas filma, par kuru noteikti es kādreiz uzrakstīšu, jo tā būtu pelnijusi atsevišķu tēmu. Klik. Kāpēc gan neatdzīvināt paralēlās pasaules, lūk, kas ienaca man galvā. Bez vājprātīga tehnoloģiska novarorisma un lielām finansēm, ieguldod vienīgi paranormālu daudzumu brīvā un nebrīvā laika, kravu rakstāmpiederumu un pāris tonnas balta un puscaurspīdīga papīra. Lūk, to es izdomāju. Un ziniet, ne tikai izdomāju, bet esmu ķēries pie realizācijas. Un tieši realizācijas procesu es grasos šeit dokumentēt. Pirmkārt, man pašam ir bezgala interesanti, kā tas viss risināsies tālāk. Otrkārt, sevis disciplinēšanai, galu galā, ja kāds šo ir izlasījis, viņam ir pilnīgas tiesības jautāt - Hei, vecīt, kur tad ir tavas paralēlās pasaules. Un, ziniet kaunā krist nevienam nepatīk. Tad, lūk, kas man tagad ir jāsaka… Turpinājums sekos!